1. maijs: 33,6% spiesti strādāt brīvdienās un svētkos

Pēc politiskās partijas PROGRESĪVIE pasūtījuma veiktā aptauja uzrāda, ka 33,6% strādājošo pēdējā gada laikā ir saskārušies ar nepieciešamību strādāt brīvdienās un svētku dienās. 13,2% strādājošo ir saskārušies ar darba tiesību, bet 8,7% strādājošo — ar darba drošības pārkāpumiem savā darba vietā.

Visvairāk ar visa veida apgrūtinājumiem (nepieciešamību strādāt brīvdienās un svētku dienās, kā arī darba tiesību un darba drošības pārkāpumiem) būtiski vairāk par citām grupām ir saskārušies mazāk izglītotie strādājošie (attiecīgi 53,1%, 47,2% un 31,5%). Līdzīgi rādītāji ir arī respondentu grupās ar zemiem un vidēji zemiem ienākumiem.

Respondentu sadalījumā pēc ienākumu līmeņa, respondentu grupa ar vidēji augstiem ienākumiem ir visbiežāk saskārusies ar nepieciešamību strādāt brīvdienās (45,5%).

Vismazāk ar nodarbinātības problēmām ir saskārušies respondenti ar augstiem ienākumiem, lai gan vienlaikus tieši augstu ienākumu respondentu grupā ir visaugstākie rādītāji attiecībā uz saskaršanos ar iespējamiem darba tiesību pārkāpumiem: 18,9% — augstākais rādītājs, kam seko 16,7% respondentu grupā ar vidēji zemiem ienākumiem.

PROGRESĪVIE norāda, ka strādājošo situācija Latvijā ir viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju sociālās drošības sajūtas trūkumam. Sociālās drošības trūkums ir būtisks iemesls gan demogrāfiskajai, gan emigrācijas krīzei. Latvija ES vienotajā tirgū atrodas konkurences situācijā gan kapitāla, gan darbinieku piesaistē.

PROGRESĪVO valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis norāda, ka «katrs Latvijā ikdienā saskaras ar darba tiesību pārkāpumiem. Tie ir redzami būvdarbos uz ielām, privātos un publiskos celtniecības objektos, gan katram savā darba vietā.»

PROGRESĪVO valdes locekle un sociālās politikas eksperte (LSE) Antoņina Ņenaševa uzsver, ka «būtiska problēma, kas negatīvi ietekmē cilvēku brīvo laiku, ir masveida nodarbinātība brīvdienās un svētku dienā, kā arī ģimenēm nedraudzīgie darba laiki.»

Antoņina Ņenaševa norāda, ka «PROGRESĪVIE jau kopš 2014. gada iestājas par to, lai uzņēmumiem, kuru darbība brīvdienās un svētku dienās sabiedrībai nav būtiska un neatsverama, tiktu noteikti darbības ierobežojumi. Svētku dienās un brīvdienās jāstrādā tikai tiem uzņēmumiem, kuri nodrošina izklaides jeb atpūtas iespējas, nepieciešamāko infrastruktūru, sabiedrības drošību un citus speciālo dienestu pakalpojumus.»

Tāpat PROGRESĪVIE pieprasa, ka nekavējoties tiek atjaunota virsstundu apmaksa pilnā apmērā medicīnas un iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Valdības izvēle atteikties no virsstundu apmaksas bija gan prettiesiska, kā to ir norādījušas tiesas, gan rada būtiskus riskus attiecīgajiem strādājošajiem, sabiedrības veselībai un drošībai.

PROGRESĪVIE vēlas panākt, ka valsts kapitālsabiedrībām būtu jābūt piemēram labas darba tiesību prakses īstenošanā. Tomēr tiesu prakse liecina, ka arī valsts uzņēmumos notiek būtiski darba tiesību pārkāpumi.

PRORGESĪVIE arī norāda uz riskiem strādājošo situācijai, kas izriet no pārrunām par jauno koplīgumu būvniecības nozarē, no kuras izrietēs būtiski grozījumi darba tiesībās. Priekšlikumi paredz iespēju noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja nozarē noslēgtā ģenerālvienošanās paredz būtisku minimālās darba algas paaugstinājumu pret valstī noteikto, nosakot, ka piemaksas apmērs nevar būt mazāks par 50% no noteiktās algas. Šie grozījumi radīs iespēju bez valsts iejaukšanās nozares darba devējiem un darba ņēmējiem vienoties par būtiskiem darba samaksas principiem, ieskaitot virsstundu apmaksas apmēru.

Tāpat PROGRESĪVIE uzskata par nepieņemamiem virzītos priekšlikumus, ka darbinieku atlaišanas gadījumā nebūtu jāņem vērā arodbiedrības viedoklis, ja darbinieks nav bijis arodbiedrības biedrs sešus mēnešus.

Strādājošo aptauju pēc partijas PROGRESĪVIE pasūtījuma 2018.gada aprīlī ir veicis socioloģisko pētījumu uzņēmums SKDS.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *