05.04.2023

Partijas PROGRESĪVIE panākumi 2022. gadā

2022. gadā PROGRESĪVIE aizvadīja veiksmīgas 14. Saeimas vēlēšanas, kuru rezultātā ieguva 10 Saeimas deputātu mandātus. Partijai strauji kāpa reitings un līdz pat gada beigām noturējās stabils, decembrī sasniedzot 8,3% atbalstu. 2022. gada beigās partijā bija 834 biedri.

4. aprīļa Kongresā tika apstiprināts priekšvēlēšanu programmas ietvars. Darba grupu un ekspertu diskusiju rezultātā no tā izauga garā un vēlāk īsā 4000 zīmju programma ar saukli “Aizstāvam nākotni!”

Pavasarī tika izveidota neatkarīgu profesionāļu platforma “PRO platforma”, kas piesaistīja PROGRESĪVIE sarakstam (un vēlāk daļu arī partijai) spēcīgus līderus – Skaidrīti Ābramu, Kasparu Briškenu, Lieni Gāteri, Edgaru Klētnieku, Andri Sprūdu, Ņikitu Trojanski u.c. Pirms vēlēšanām PROGRESĪVIE noslēdza sadarbības līgumu ar reģionālo partiju “Mēs – Talsiem un novadam”. Četri Talsu novada domes deputāti Kurzemes vēlēšanu apgabalā kandidēja no PROGRESĪVIE saraksta. Rezultātā PROGRESĪVIE iesniedza pilnu kandidātu sarakstu visos 5 vēlēšanu apgabalos.

Jau maijā partija publicēja ēnu kabinetu, bet jūlijā izziņoja vēlēšanu apgabala līderus. PROGRESĪVIE līderis Vidzemē un Ministru prezidenta amata kandidāts – “PRO platformas” pārstāvis Kaspars Briškens, Rīgā – partijas līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa, Zemgalē – partijas līdzpriekšsēdētājs Atis Švinka, Latgalē – partijas valdes locekle un Rēzeknes domes deputāte Leila Rasima, Kurzemē – bijusī “Sabiedrības par atklātību – Delna” vadītāja Liene Gātere.

2022. gada 1. oktobrī par PROGRESĪVIE nobalsoja 6,61% vēlētāju. Vēlēšanu kampaņas kopējās izmaksas bija 177 477,37 EUR. Saeimā tika ievēlēti 10 deputāti no PROGRESĪVIE saraksta – Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens, Edmunds Cepurītis, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Jana Simanovska, Andris Sprūds, Andris Šuvajevs, Atis Švinka, Edgars Zelderis. PROGRESĪVIE aktīvi piedalījās koalīcijas veidošanas sarunās, taču trīs partiju vienošanās rezultātā palika opozīcijā.

Par frakcijas vadītāju kļuva Kaspars Briškens. A.Ņenaševa tika ievēlēta Saeimas Prezidijā par Saeimas sekretāra biedri, Andris Sprūds – par Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju.  
SKDS veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā par politisko partiju popularitāti PROGRESĪVAJIEM 2022. gada sākumā bija 3,7% reitings. Gada laikā reitings lēni, bet stabili kāpa, augstāko punktu sasniedzot jūnijā ar 5,2%, bet tieši pirms Saeimas vēlēšanām noslīdot līdz 4,9%. Uzreiz pēc iekļūšanas Saeimā PROGRESĪVIE kļuva par trešo populārāko partiju ar 7,1% atbalstu, kas gada beigās sasniedza 8,3%.

Rīgas domē darbu koalīcijā turpināja Kustības Par! un PROGRESĪVIE kopīgā frakcija, kura 2022. gadā piedzīvoja vairākas izmaiņas. Pēc Saeimas vēlēšanām Antoņinas Ņenaševas un Edmunda Cepurīša vietā darbu RD uzsāka Igors Kļaviņš un Zane Pūpola. Par Mājokļu un Vides komitejas priekšsēdētāju kļuva Selīna Vancāne, enerģētikas un klimata politikas eksperte.

2022. gadā PROGRESĪVIE Rīgas domē nozīmīgākās pārmaiņas realizēja vides un publiskās ārtelpas, mobilitātes un sociālās politikas jomās. Tika paplašināts sociālo pakalpojumu apjoms ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, uzsākta grupu dzīvokļu būvniecība cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tika stiprināta Rīgas Enerģētikas aģentūra, palielināta konteineru pieejamība un līdz ar to – atkritumu šķirošana, samazināta rinda uz sociālajiem un pašvaldības īres dzīvokļiem. Aktualizēta Rīgas velosatiksmes koncepcija, Satiksmes departamentā izveidota Veloinfrastruktūras nodaļa. Turpināts darbs pie Rīgas publiskās ārtelpas uzlabošanas, piemēram, izstrādāta Teritoriju labiekārtošanas programma, kas palīdzēs iedzīvotājiem uzlabot vidi daudzdzīvokļu māju pagalmos.  

Rīgas dome Par!/PROGRESĪVIE vadībā sniedza nozīmīgu atbalstu no karadarbības bēgošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, izveidojot Ukrainas iedzīvotāju atbalsta centru, kas nodrošināja informatīvo, administratīvo un materiālo atbalstu, pirmo reizi Latvijā šāda uzdevuma veikšanai apvienojot valsts, pašvaldības un NVO spēkus.

Būtiskākais šķērslis RD darbā bija Vides un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša lēmums nesaskaņot Rīgas teritoriālo plānojumu, radot situāciju, kad Rīgas attīstība tiktu nobremzēta uz vairākiem gadiem. Reaģējot uz šo lēmumu, Rīgas mērs Mārtiņš Staķis izstājās no “Kustība Par!”, savukārt 2022. gada nogalē “Par!/PROGRESĪVIE” frakcija pārtrauca sadarbību ar frakciju “Latvijas attīstībai”.
Līdz ar 5% barjeras pārvarēšanu un iekļūšanu Saeimā, partijai tika piešķirts ikgadējs valsts finansējums politiskajām partijām 448 548,30 EUR apmērā.
 
Partijas galvenais mērķis 2023. gadā būs noturēt un palielināt partijas reitingu. Partijas PROGRESĪVIE deputāti turpinās darbu Saeimā un Rīgas, Rēzeknes un Smiltenes domē. Svarīgs uzdevums būs stiprināt partijas iekšējo struktūru un biroja komandu, lai atbalstītu deputātu darbu, spētu panākt solītās pārmaiņas un paziņotu par tām sabiedrībai. Partija izstrādās jaunu darbības stratēģiju nākamajiem gadiem, strādās pie biedru un atbalstītāju skaita audzēšanas un sāks gatavoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2024. gadā.

Līdzpriekšsēdētāji

Antoņina Ņenaševa
Atis Švinka