06.12.2023

Valsts budžets 2024 – vai tas ir atbalstāms?

Partijai Progresīvie, pirmo reizi atrodoties valdībā, šī bija pirmā iespēja tiešā veidā iesaistīties valsts budžeta veidošanā un prioritāšu noteikšanā. Tāpēc šajā rakstā vienkāršā valodā ieskicējam budžeta svarīgākās atziņas, lai varētu veikt secinājumus, vai tas galu galā ir atbalstāms (TL;DR – “jā, bet…”). 

Par ko ir 2024. gada valsts budžets?

Īsumā:

  • budžeta prioritātes – skaidras un vērstas uz ieguldījumiem sabiedrības ilgtspējā;
  • līdz šim ambiciozākais valsts budžeta ieņēmumu kāpums;
  • šis ir budžets ar progresīvām iezīmēm.

2024. gadā valdība prioritāri vairs neveltīs laiku ieilgušu problēmu risināšanā un ugunsgrēku dzēšanā, kā tas ir bijis līdz šim. Beidzot ir iezīmējušās skaidras prioritātes – veselība, izglītība un drošība -, kas ļauj veikt mērķtiecīgus ieguldījumus cilvēkos un publiskajos pakalpojumos.

Plānotie ieņēmumi – 14,5 miljardu eiro apmērā

Līdz ar pirmo patiesi centriski-kreiso valdību Latvijā, esam nostājušies paradigmas maiņas sākumpunktā. Līdz šim, domājot par pieejamo līdzekļu palielināšanu, bieži fokuss vērsts uz resursu pārdali starp ministrijām vai ministriju iekšienē, ko pamatoti pavada jautājumi, kā “Bet kuram atņems?” un “No kurienes tiks ņemta nauda?”. 

2024. gada valsts budžets paredz līdz šim ambiciozāko ieņēmumu kāpumu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ieņēmumi plānoti 14,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,763  miljardiem eiro vairāk nekā 2023. gadā. Līdz ar to mēs varam runāt par paradigmas maiņu no vienkāršas līdzekļu pārdales uz valsts budžeta ieņēmumu aktīvu un mērķtiesīgu palielināšanu, novirzot šos jaunos ieņēmumus publiskajiem ieguldījumiem. 

Ieguldījumi izglītībā, veselībā, aizsardzībā.

Ar kādiem instrumentiem šis kāpums tiks nodrošināts? Kopumā paredzētas izmaiņas 12 nodokļu likmēs, tai skaitā

Valsts budžets ar progresīvām iezīmēm

Nenoliedzami – šis nav pilnībā progresīvs budžets. Bet šis ir budžets ar progresīvām iezīmēm, kas sniedz plašākas iespējas ieguldīt publiskajos pakalpojumus, tostarp:

Neironiski citējot citu partiju pārstāvjus visā politiskajā spektrā – “Progresīvie turas pie solījumiem! Progresīvi izdara!”. Raugoties uz mūsu programmu, uzsākts darbs pie daudzu mūsu mērķu sasniegšanas:

 

Paškritika ir tikpat svarīga darbu plānošanas komponente kā pozitīvs pārskats par jau izdarīto. Piemēram, lai arī 2024. gadā netiks samazināti nodokļi tiem, kuru ienākumi nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, ir uzsākts darbs pie tā, lai līdz 2025. gadam tiktu veiktas visaptverošas izmaiņas nodokļos, t.sk. IIN un citur. Arī PVN samazinājums Latvijai raksturīgajai svaigajai pārtikai jaunajā gadā nebūs pilnvērtīgs. Šīs ir bijušas sāpīgas izvēles visām koalīcijas partijām, bet ir būtiski raudzīties uz lielo bildi:

  • budžeta prioritātes ir veselība, izglītība, aizsardzība, kam pakārtoti pārējie ieguldījumi;
  • nepilni trīs mēneši valdībā ir ierobežots periods, lai pilnvērtīgi iedzīvinātu visas progresīvās vērtības;
  • esam savlaicīgi iedibinājuši pastāvīgā dialoga kanālus ar nozaru resoriem, lai proaktīvi apzinātas vajadzības un saprastu, kā tās finansēt arī pēc budžeta apstiprināšanas;
  • ārpus budžeta jautājumiem esam aktīvi strādājuši, lai realizētu citas pārmaiņas un solījumus, ko citiem spēkiem nav izdevies īstenot tik īsā laikā – Partnerības regulējuma pieņemšanu un Stambulas konvencijas ratifikāciju.

“Progresīvie” vadīto ministriju prioritātes

Partijas Progresīvie ministri – Andris Sprūds, Agnese Logina, Kaspars Briškens

“Pieejamai kultūrai” – Kultūras ministrija

Kultūras budžetā spēcīgi iezīmējas nozares dinamiskums un daudzveidība. Paralēli esošajām nozares programmām, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, rasti papildu līdzekļi

  • + 5,6 milj. € sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai un Latvijas informatīvās telpas drošības stiprināšanai;
  • + 3,8 milj. € valsts kultūras iestādēs strādājošo darbinieku atalgojuma palielināšanai;
  • + 1,4 milj. € “Latvijas skolas soma” programmai, nodrošinot, ka beidzot ikviens skolēns var apmeklēt kultūras pasākumus, palielinot pieejamo summu par skolēnu no 7 eiro līdz 10 eiro semestrī;
  • + 2,1 milj. € valsts dibināto teātru, koru, orķestru, cirka, operas un baleta darbinieku atalgojuma celšanai;
  • + 1,2 milj. € Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai.

“Drošai Latvijai” – Aizsardzības ministrija

Citējot NBS komandieri Leonīdu Kalniņu, aizsardzības budžets “ir sabalansēts, lai mēs pēc iespējas ātrāk iegūtu visas nepieciešamās spējas un apmācītu nepieciešamo personālu; tas liks mums justies daudz drošāk“. 2024. gads būs pirmais, kad aizsardzības budžets būs lielāks par miljardu eiro, un tā ietvaros cita starpā paredzēts

  • + 141 milj. € NATO drošības mērķu sasniegšanai, atalgojuma palielināšanai un 180 jauna personāla piesaistei;
  • celt zemessargu vidējo atlīdzību no 1140€ līdz 1530€ mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

“Ērtai mobilitātei” – Satiksmes ministrija

Satiksmes nozarē izkriztalizējusies dzelzceļa infrastruktūras kā Latvijas transporta un arī drošības mugurkaula loma, tai skaitā piešķirot papildu līdzekļus:

  • + 19 milj.€ dzelzceļa infrastruktūras darbības attīstībai;
  • + 17,9 milj. € ērtam un mūsdienīgam reģionālajam sabiedriskajam transportam;
  • + 1,7 milj. € ilgtspējīga pārvaldības modeļa ieviešanai transporta nozarē.

Vai 2024. gada valsts budžets ir atbalstāms?

Izvērstā atbilde uz ievada rindkopā izvirzīto jautājumu – 

JĀ,

valsts budžeta tapšanā līdz ar “Progresīvie” klātseamību iezīmēta paradigmas maiņa – mēs beidzot nebaidāmies vairot ieņēmumus, kas balstīti nodokļu likmju celšanā mērķtiecīgi izvēlētās kategorijās, kas kavē sabiedrības veselības, labbūtības un noturības attīstību. Šie papildu līdzekļi sniedz plašākas iespējas ieguldīt uz sabiedrības ilgtspēju vērstos publiskajos pakalpojumus, kas līdz šim nav bijuši pieejami.

BET

mēs apzināmies, ka šis nav progresīvs budžets. Tas ir budžets ar progresīvām iezīmēm – optimālākais, ko varējām sasniegt 100 dienu laikā, uzsākot darbu koalīcijā. Paralēli budžeta izstrādei esam izpildījuši solījumus, ko citi spēki tik īsā laikā nav spējuši īstenot. Uzturot pastāvīgu dialogu ar nozaru resoriem, proaktīvi apzinām vajadzības, lai saprastu, kā tās finansēt arī pēc budžeta apstiprināšanas.