Saeima kārtējo reizi runā par pabalstu sistēmu jaunajiem vecākiem. Labklājības ministrija ir sadzirdējusi ne tikai manu, bet arī citu deputātu un iesaistīto pušu atkārtoto prasību atvieglot jauno vecāku nodarbinātību, un aprīlī sola piedāvāt savu risinājumu. Kamēr Igaunijā jauno vecāku pabalsti tiek mazināti tikai tad, ja mēneša ienākumi pārsniedz 2300 eiro, Latvijā ierobežojums ir minimālā alga. Ja vecāks, esot bērna kopšanas atvaļinājumā (BKA), kādu mēnesi saņem vairāk nekā minimālo algu, vecāku pabalsts uz nodarbinātības laiku tiek samazināts par 50%.
Vēlos izvairīties no diskusijas par to, kas ir grūtāk un kas ir labāk – strādāt algotu darbu vai kopt mazu bērnu. Gan darbi, gan bērni, gan arī vecāki ir ļoti atšķirīgi. Portāla mammmamuntetiem.lv veiktajā aptaujā 14% vecāku saka, ka turpina strādāt BKA laikā. 62% vēlās strādāt, bet nestrādā, jo negrib pazaudēt pabalstu. Zinu mātes, kuras vēl esot dzemdību namā raksta e-pastus. Zinu vecākus, kas bērna kopšanas atvaļinājumā nevēlas pat domāt par darbu. Vecākam ir tiesības BKA laikā veltīt sevi bērna aprūpei, un valstij šīs tiesības ir jāaizstāv. Tajā pašā laikā valstij nevajadzētu ierobežot vecāku izvēles. Atņemt nesamērīgi lielu pabalsta daļu, kas balstās paša vecāka veiktajās sociālajās iemaksās, rada pamatotu netaisnības sajūtu. Vecāks, kas izvēlas strādāt, tiek sodīts par savu iniciatīvu un aktivitāti. Valsts sūdzas par darbaspēka trūkumu, bet izslēdz no darba tirgus cilvēkus, kuri vēlas un var strādāt.
Ir vecāki, kam papildus ienākumi ir vienkārši nepieciešami. Bērna ienākšana ģimenē jebkurā gadījumā rada papildus izdevumus, bet šobrīd valsts nodrošinātā vecāku pabalsta (balstās vecāka iepriekš veiktajās sociālajās iemaksās) un bērna kopšanas pabalsta summa (171 eiro), nesasniedz iepriekšējo algas līmeni. Ja tēvs nolemj ģimeni atstāt, māte, kas ir BKA, paliek viena ar bērnu. Ģimenes ienākumi vēl straujāk samazinās. Ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir 40 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju un aptuveni 30% viena vecāka ģimeņu ir pakļautas nabadzības riskam, šī situācija nav teorētiska, bet gan skarba Latvijas realitāte. Šādos gadījumos nodarbinātība ir nevis vēlme, bet nepieciešamība. Nostādot vecāku situācijā, kad ir jāizvēlas starp pilna apjoma vecāku pabalstu un algu, riskējam iegrūst noteiktas ģimenes nabadzībā un spiežam viņus ieiet ēnu ekonomikā.
Pagājušajā gadā Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ekonomiste Klaudija Goldina, kura pēta sieviešu stāvokli darba tirgū. Viens no viņas secinājumiem ir tas, ka statistiski bērna ienākšana ģimenē samazina sievietes karjeras izaugsmi. Individuāli piemēri ar mātēm, kas strauji kāpj pa karjeras kāpnēm, neapgāž statistisko vēstījumu. Izkrišana no darba tirgus samazina sievietes profesionālās iespējas. BKA laikā projektus pārņem kāds cits, izveidojas jauni kontakti, rodas jaunas tehnoloģijas. Sieviete, kas pilnībā pazūd no darba vides, atgriežas tajā ar vājākam pozīcijām. Iespēja periodiski vai uz nepilnu slodzi turpināt veikt profesionālo darbību ļautu sievietēm saglabāt kontaktus un prasmes, tajā skaitā profesionālās sertifikācijas un akreditācijas.
BKA ir laiks, kad daļa sieviešu nomaina karjeru vai pat uzsāk savu biznesu. Tas ir laiks, kuru var izmantot arī eksperimentiem un jaunu prasmju apguvei. Galu galā, darbs var būt arī vienkārši veids, kā saglabāt savu identitāti un dažādību dzīvē. Iespēja piepelnīties, kaut vai tirgojot rokdarbus var ļaut sievietei justies labāk. Tā pat var būt atslodze no autiņbiksīšu nomaiņas un zīdīšanas. Sievietes psiholoģiskā veselība ir svarīga, un viens no veidiem, kā to stiprināt, ir ļaut sievietei dažādot savu dzīvi. Šajā laikā nevajadzētu biedēt sievieti ar ievērojamu vecāku pabalsta samazināšanu.
Vai, atļaujot vecākiem strādāt, strauji palielināsies izmaksājamo pabalstu apjoms?
Šobrīd Labklājības ministrija nevar piedāvāt konkrētus skaitļus, kā noteikti atvieglojumi mainītu pabalstu apjomus, un šādus aprēķinus arī ir grūti veikt. Izskan bažas, ka, atvieglojot savienojamību, vecāki ar lielākiem ienākumiem biežāk dosies bērna kopšanas atvaļinājumā, kamēr bērnu reāli kops otrs vecāks. Sarunas ar jaunajiem vecākiem liecina, ka jau tagad, ja algu atšķirība ir ievērojama, BKA oficiāli dodas vecāks ar lielāko algu. Pēc Labklājības ministrijas datiem 2024. gada janvārī 19% no vecāku pabalsta saņēmējiem bija vīrieši. Paskatoties uz BKA laikā oficiāli nodarbināto vecāku dzimumu, situācija ir atšķirīga. 14% no vecāku pabalsta saņēmējiem ir nodarbināti, 78% no tiem – vīrieši. Šī statistika vairāk liecina nevis par tēviem, kas apvieno darbu ar bērnkopību, bet par saprotamu un finansēs balstītu aprēķinu, lai nodrošinātu ģimenei lielākus ienākumus.
Šī brīža ierobežojumi rada cita veida nelegālo nodarbinātību. Portāla mammamuntetiem.lv aptaujā vecāki to atzīst. “Jā, es strādāju, bet cītīgi to slēpu un vairoju ēnu ekonomiku”, “Strādāju no mājām pusslodzi “nelegāli””, “Strādāju haltūru veidā, par to saņemot naudu aploksnē”. Arī daudzas man zināmās sievietes BKA laikā ir saņēmušas piedāvājumus vai piekritušas slēgt līgumu uz kāda cita radinieka vārda. Citas ir vienkārši saņēmušas naudu aploksnē, strādājušas ilgi, bet slēgušas līgumus uz pāris dienām, vai pat dibinājušas SIA. Es BKA laikā uzmanīgi rēķināju, kurā dienā ienāks kura autoratlīdzības līguma apmaksa, lai tikai netīšām kādā veiksmīgākā mēnesī netiktu pārsniegts minimālās algas apjoms. Strādājot ar līgumiem, kur reizēm kopā tiek apmaksāts vairāku mēnešu darbs, pārsniegt minimālās algas līmeni var viegli. Šī brīža regulējums ignorē dažādus nodarbinātības veidus un spiež aktīvas sievietes doties ēnu ekonomikā. Šādā veidā tiek normalizēta nodokļu nemaksāšana.
Jānorāda arī šādas jauno vecāku ēnu nodarbinātības ietekme uz viņu sociālajām iemaksām. Jebkurā gadījumā esot BKA vecāka sociālās iemaksas ir zemākas nekā esot nodarbinātam iepriekšējā līmenī. Ja BKA oficiāli dodas vīrs ar lielāku algu, sieva var palikt pilnībā bez sociālajām iemaksām. To varētu risināt ļaujot vienam vecākam saņemt bērna kopšanas pabalstu, bet otram – vecāku pabalstu. Ja, esot BKA sieviete izmanto apvedceļus, lai gūtu ienākumus, arī tiek zaudētas sociālās iemaksas. Tas var ievērojami ietekmēt sievietes saņemto pensiju, īpaši ģimenēs ar vairākiem bērniem.
Darba tirgus un tēva loma bērna audzināšanā ir mainījusies
Daļa cilvēku vairs nestrādā normētu darba laiku, pie viena darba devēja un noteiktā fiziskā vietā. Darba ņēmēji aizvien biežāk izvēlas strādāt attālināti. Arī esot BKA, var, piemēram, turpināt sniegt konsultācijas un izpildīt pasūtījumus sev ērtā laikā. Tas, ka aizvien biežāk bērna aprūpē aktīvi iesaistās abi vecāki, ļauj sievietei veltīt vairāk laika savai profesionālajai attīstībai – ja tāda ir viņas izvēle. Aizvien lielākā daļā ģimeņu par tēva pienākumu tiek uzskaitīta aktīva un pilnīga iesaiste arī zīdaiņa aprūpē, ļaujot mātei veltīt daļu laika kaut kam citam, tajā skaitā gūstot ienākumus.
Demogrāfijas problēmas neatrisināsim, vienkārši palielinot pabalstus. Spiežot vecākus izvēlēties – karjera vai bērni, kā arī mazinot jauno ģimeņu ienākumus, liekam šķēršļus bērnu ienākšanai ģimenēs. Valstij ir jāsaredz vecāku un nodarbinātības modeļu dažādība, un jāļauj cilvēkiem sevi īstenot gan kā vecākiem, gan kā profesionāļiem, ja viņi tā vēlas.
Autore: Mairita Lūse, 14. Saeimas deputāte, frakcija Progresīvie
