Ziņas 2017. gada 3. novembris

#mirsti: Vai valstij ir jātirgo veselība?

Otrdien, 7. novembrī, plkst. 9.00 partija PROGRESĪVIE rīkos piketu pie Saeimas, lai iestātos pret Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā un 1. lasījumā pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā ietverto principu, ka veselības aprūpes pakalpojumu klāsts ir sasaistīts ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu. Otrdien likumprojekts tiks izskatīts LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā.

PROGRESĪVIE uzskata, ka ir viens princips, ko pārkāpt 21. gadsimtā nav pieļaujami — nedrīkst atņemt tiesības uz veselības aprūpi tiem, kuri par to nevar samaksāt.

VM likumprojekts sadala sabiedrību grupās, kuras varēs saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību un kuras — vienīgi neatliekamās palīdzības un atsevišķu slimību ārstēšanas minimumu. Ielaistu hronisku slimību un neatpazītu akūtu stāvokļu gadījumos tas pakļaus cilvēkus pāragras nāves riskam, tāpēc PROGRESĪVIE uz piketu ieradīsies ar ragavām — valsts plāni rada tiešas asociācijas ar latviešu tautas pasakās sastopamo rīcību, kad “liekās mutes” ar ragaviņām aizvelk uz mežu nomirt.

Likumprojekta anotācija paredz vairāk nekā 15 miljonu eiro lielus ienākumus no 300 000 “nodokļu nemaksātāju”, tomēr nav izvērtējuma, kādas konkrēti sabiedrības grupas aptvers šie 300 000. Tāpat nav arī izvērtējuma, vai patiešām tie ir ļaunprātīgi “nodokļu nemaksātāji”, vai cilvēki, kuri objektīvu apsvērumu dēļ nonākuši apstākļos, kas liedz viņiem gūt ienākumus, no kuriem maksājamas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Piemēram, mājsaimniece, kura audzina vairākus bērnus un rūpējas par lauku saimniecību, tādēļ nevar strādāt algotu darbu; cilvēki, kuri ir invaliditātes statusa kārtošanas procesā; 3. grupas invalīdi, sezonālo darbu strādājošie u.c.

Likumprojekts balstās uz bezatbildīgi vienkāršotu taisnīguma izpratni, pieņemot, ka cilvēks, kas nemaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir nodokļu nemaksātājs un tādēļ tam nepienākas pilns veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Faktiski šāda pieeja liek domāt, ka valsts soda nekonkretizētu 300 000 cilvēku loku ar amorālu sodu jomā, kas cilvēkam ir vitāli svarīga — veselība. Rodas jautājums, kādēļ gan Latvijā ir nāvessoda un spīdzināšanas aizliegums, ja likumdevējs var paredzēt šādas, no humānisma perspektīvas, nesamērīgas sekas?

Jāpiebilst, ka likumprojekta anotācijā minētie ienākumi no apdrošināšanas iemaksām neatrisina veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma problēmu. Tādēļ nav iemesla domāt, ka tas varētu būtiski uzlabot veselības aprūpes pieejamību Latvijas iedzīvotājiem. Gluži pretēji: tiks izveidota resursietilpīga un sarežģīti administrējama sistēma, kas vienlaikus patērēs arī papildu laiku no tā jau ierobežotā laika, ko ģimenes ārsts var veltīt pacientam, veselības aprūpes problēmas konceptuāli nerisinot.

“Tas, kāpēc cilvēkiem pienākas veselības aprūpe, ir vērtību jautājums. Sociāli atbildīgā demokrātijā veselība ir cilvēktiesības. Zviedrijā, Lielbritānijā un daudzās citās valstīs to nodrošina universālas, no vispārējiem nodokļiem finansētas sistēmas, līdzīgi kā līdz šim, par spīti visiem trūkumiem, tas ir bijis Latvijā,” skaidro Edgars Labsvīrs, partijas PROGRESĪVIE Sociālo lietu un veselības darba grupas loceklis.

Indivīdu, nozaru un valstu nabadzību Latvijā ir pieņemts uzskatīt par nepareizas rīcības rezultātu. Bet nabadzība tikpat lielā mērā ir arī iemesls, noteicējs, starta pozīcija. “Jebkura reforma, kas veicina nevienlīdzību veselības aprūpē un samazina jau tā problemātisko veselības aprūpes pieejamību, ir sabiedrībai bīstama. Tieši nepieejamu medicīnu Latvijas trūcīgie sauc kā savu lielāko problēmu,” uzsver Labsvīrs.

Vairākumā Eiropas valstu nevis apdrošināšanas mehānisms kādreiz tika ieviests veselības sistēmās, bet pašas veselības sistēmas 19. gadsimtā Eiropā tika būvētas uz strādnieku apdrošināšanas fondu pamata. Mūsdienās daļa no Rietumeiropas valstīm joprojām izmanto apdrošināšanu kā naudas piesaistes modeli valsts veselības aprūpei, bet citas valstis ir atteikušās no apdrošināšanas, pārejot uz universālajām veselības aprūpes sistēmām, kurās tiesības uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ir visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu nomaksāto nodokļu apmēra.

Daudzviet apdrošināšanas modelis ir saglabāts nevis ar mērķi sadalīt pakalpojumus grozos un šādi veicināt nodokļu samaksu, bet gan lai atdalītu veselības budžetu no vispārējā budžeta un padarītu naudas plūsmu caurspīdīgāku. Veselības “apdrošināšanu” tur šodien saprot kā vienu no nodokļiem, nevis kā iemaksu, kura dod tiesības uz bezmaksas aprūpi. Vēsturiski veidojušās apdrošināšanas sistēmas attīstītajās Eiropas valstīs šodien ir būvētas tā, lai iedzīvotājs nekad netiktu nostādīts izvēles priekšā: iegādāties vai neiegādāties veselības apdrošināšanu.

PROGRESĪVIE aicina sabiedrību protestēt pret VM likumprojektā iekļauto principu, ka veselības aprūpes pieejamība ir sasaistīta ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu, jo tas padziļinās sociālās problēmas sabiedrībā.

 

Foto: Evija Godiņa, momenti.lv

  • haralds elceris

    par 2 Par†ijas krekliņiem uzbildēšu! saprotams, droši vien pa paradumama
    žurnaļugu un bildētāju būs vairāk, kā pike†ē†āju – šmike†ētāju, bet “по
    любому” taču ievēlēs tās par†ijas, kuras bildēšu!