Viedokļi 2017. gada 30. oktobris

Ervins Labanovskis: Par progresīvu VID!

Fotogrāfs: Mārtiņš Garais

Nesen taksisti piketēja pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Un pikets pasīvajā Latvijas sabiedrībā ir kaut kas ekstrēms. Kāpēc uzņēmēji tiek novesti līdz šādām darbībām? Uzņēmēji taču vienmēr izvēlēsies labāk strādāt un pelnīt, nevis zīmēt plakātus, kur nu vēl pie VID?

Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka pietrūkst saprātīga dialoga starp galveno valsts naudas iekasētāju un uzņēmējiem. Šeit nav runa par to, ka nevajadzētu sakārtot sistēmu, lai mazinātu negodīgu konkurenci vai mazinātu pelēko ekonomiku, bet par saprotamu, savlaicīgu un reāli izpildāmu normas ieviešanu.

VID ir dažādu izmaiņu priekšā, taču visas politikas un savstarpējo cīniņu iespaidā VID vadībai nevajadzētu pazaudēt virsmērķi, kāpēc reformas nepieciešamas un kādam VID būtu jābūt modernā valstī, kur uzņēmējdarbība ir vērtība.

Kāpēc vajadzīgs VID, kas nevis primāri soda, bet veicina uzņēmējus legāli un korekti darboties? Kapēc vajadzīgs VID, kas palīdz un vienkāršo birokrātiskās procedūras? Kapēc vajadzīgs VID, kas iet līdzi tehnoloģiskām un sociālām inovācijām? Kāpēc vajadzīgs progresīvs VID?

Vienkāršā atbilde būtu tādēļ, lai budžetā ienāktu vairāk naudas izglītībai, veselībai, aizsardzībai un citām valsts sfērām. Tas ir iespējams, ja uzņēmēji var koncentrēties uz savu galveno darbību, neslīkstot birokrātijā, ja VID veicina viņu iziešanu no ēnu ekonomikas un ja būt par uzņēmēju nav biedējoši un ir izdevīgi.

Protams, ekonomika ir komplicētāka un sastāv no ļoti daudziem faktoriem – iedzīvotāju pirktspējas, globālās konkurences utt. Tajā pašā laikā pārmērīga birokrātiskā sloga neesamība un arī pozitīva psiholoģiskā atmosfēra ir svarīga daļa no labas uzņēmējdarbības vides, kas mudina jaunas un jaunas uzņēmējdarbības iniciatīvas.

Nesen kāds uzņēmējs man aprakstīja situāciju, kad prieku par godīgi uzvarēto valsts iepirkumu aizēnoja izsaukšana uz sarunu VID, kur tumšā istabā tika uzdota virkne audzinoša rakstura jautājumu. Nav runa par to, ka VID nebūtu jākontrolē uzņēmumu darbība, taču ir jāmaina attieksme, jo, lai arī daži uzņēmēji ir krāpnieki, visi pārējie tādi nav. Tāpēc pret uzņēmumiem jāizturas pirmkārt kā godprātīgiem, nevis visus jau pamatā uztvert kā sodāmus. Tieši tādēļ partija Progresīvie izstrādāja virkni priekšlikumu VID reformai, ko nosūtījām arī VID vadībai.

Priekšlikumi ietvēra izmaiņas VID struktūrā (samazinot darbinieku skaitu un paceļot algas palikušajiem), sodu politikā (kur sods ir galējs līdzeklis un sodiem būtu jābūt progresīviem atkarībā no izdarītā pārkāpuma un uzņēmuma lieluma), pārbaudēs (kur nav pieļaujamas situācijas, kad pie uzņēmumiem, kuriem nav aizdomas par saviem iespējamajiem pārkāpumiem, atnāk VID, ierodas bez brīdinājuma, paralizē uzņēmuma darbību un rada darbiniekos bailes, kā nesen varēja spilgti redzēt virknē restorānu), komunikācijā (lai izvairītos no nelietderīgām draudu vēstulēm un saukšanu “uz paklāja”, kad daudzas lietas var atrisināt ar pozitīvākām sadarbības metodēm). Tāpat arī virkne citu priekšlikumu, kas ir jau praksē pārbaudīti citās valstīs, mērķēti uz to, lai samazinātu ēnu ekonomiku un vienkāršotu grāmatvedību, piemēram, atļaut uzņēmumiem rēķinus izrakstīt VID sistēmā, kas pieļautu arī negatavot ikmēneša atskaites, jo to grāmatveža vietā varētu sagatavot VID.

Uz mūsu priekšlikumiem saņēmām arī VID atbildi, kas pozitīvi pārsteidza, jo vēstule kopumā atbildēja pēc būtības, nevis atrakstījās ar mistiskiem pantiem. Tajā pašā laikā VID savā atbildes vēstulē virkni mūsu priekšlikumu ignorēja.

Pozitīvi var vērtēt to, ka tiek samazināts VID darbinieku skaits un plānots paaugstināt paliekošo darbinieku atalgojumu un kvalifikāciju. Pozitīvi var vērtēt arī vēlmi uzlabot komunikāciju, gan nepastarpināti ar uzņēmējiem, gan ar nozaru pārstāvjiem. Tajā pašā laikā nerodas iespaids, ka VID apzināti veidojas par iestādi, kas koncentrējas uz lielo krāpniecības shēmu apkarošanu un atbalstu pārējiem uzņēmējiem.

Mēs nesaņēmām atbildi uz mūsu priekšlikumu par saudzīgāku attieksme pret maziem un tikko darbību uzsākošiem uzņēmējiem, kur pārkāpumi var rasties nevis ļaunprātīgas rīcības rezultātā, bet nezināšanas vai kļūdu dēļ. Mūsu ierosinājums paredz šādus uzņēmumus netirdīt, ja nav pamatotas aizdomas par pārkāpumiem, kā arī galējā gadījumā, ja sods piemērojams, tad soda apjomu noteikt pēc progresīvas likmes. Nav adekvāti tas, ka mazs veikals samaksā tikpat lielu sodu par pārkāpumu, kā lielveikals. Vienam tas ir izdzīvošanas jautājums, citam nebūtisks traucēklis. Pie tam jāņem vērā, ka lielam uzņēmumam ir pietiekami resursi juristiem, grāmatvežiem, kas palīdz likumdošanas un lietvedības labirintos, kamēr ģimenes uzņēmējiem, piemēram, grāmatvedis, pārdevējs, valdes loceklis un šoferis ir viena persona.

VID arī neatbildēja uz mūsu ierosinājumu neveikt nepamatotas pārbaudes uzņēmumos biežāk nekā reizi divos gados. Mums bija priekšlikums arīdzan par iespējamo pārbaudi brīdināt uzņēmumu nedēļu iepriekš, lai nerodas drudžaina situācija, kad ierodas VID un prasa visus dokumentus, biedē darbiniekus, paralizē uzņēmuma darbību utml. Tas, protams, neattiecas uz gadījumiem, ja ir aizdomas par uzņēmuma krāpšanos un nepieciešama operatīva iejaukšanās.

Šo un citu priekšlikumu ievērošana darītu Latviju par patīkamāku vietu, kur strādāt, attīstīt savas biznesa idejas un maksāt nodokļus.