Ziņas 2017. gada 25. oktobris

Kā izglābt “sistēmas bērnus”?

Progresīvo priekšlikumi politikas iniciatīvām

Bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpe un institucionālās reformas

PROGRESĪVO mērķis valsts politikā bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu aprūpes jomā ir panākt situāciju, ka ikviens bērns var augt ģimenē, kas nodrošina drošu un attīstībai labvēlīgu vidi, vai gadījumos, kad tas nav iespējams, ģimenei maksimāli pietuvinātā vidē.

Audžuģimenes, aizbildnība, adopcija

  • Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt audžuģimeņu, aizbildņu, adoptētāju atbalsta sistēmas prasības pašvaldībās un pašvaldības dotēt to kvalitatīvai ieviešanai.

Atbalsta sistēmai jānodrošina bezmaksas psihologa konsultācijas; atbalsta grupas; supervizors; atbildīgā persona pašvaldībā, kura konsultē par visiem pašvaldības un valsts atbalsta mehānismiem un koordinē atbalsta saņemšanu; īslaicīga bērna pieskatīšanas iespēja.

  • Ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, arī pirmsadopcijas aprūpē esošajiem — garantēta iespēja nekavējoties saņemt nepieciešamo ārstniecības personu pakalpojumus un pirmskolas izglītības iestādes pakalpojumus.
  • Audžuģimenes specializēt atbilstoši aprūpējamo vajadzībām. Audžuģimenēm, kuras uzņemas rūpēties par bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, aprīkot dzīvesvietas vai nodrošināt attiecīgi aprīkotas dzīvesvietas uz audžuģimenes statusa laiku.
  • Palielināt finansiālo atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem, tuvinot to ārpusģimenes aprūpes iestāžu izmaksām uz vienu bērnu.
  • Palielināt atlīdzību par bērna adopciju, paredzēt valsts apmaksātu atvaļinājumu, arī adoptējot bērnu, kas vecāks par 2 gadiem.
  • Nodrošināt, lai aizbildnība netiktu izmantota kā mehānisms, lai apietu adoptētāju rindu.
  • Veicama padziļināta izpēte par aktuālo aprūpes modeļu funkcionēšanu praksē un izvērtējama iespēja mainīt adopcijas un aizbildnības priekšnoteikumus un īstenošanas procesu:

—Izveidojot divas rindas:

  • “Atvērtās adopcijas adoptētāju rinda”— adoptētāji, kuri gatavi uzņemties rūpes pār bērniem, kuri nav juridiski brīvi, uzturēt saikni ar bioloģiskajiem vecākiem, kamēr aizgādības tiesības tikai pārtrauktas (to darot terminētā aizbildņa statusā) un adoptēt gadījumā, ja aizgādības tiesības vecākiem tiek atņemtas. Nepieciešama ļoti nopietna sagatavošana, izpratne un psiholoģiskā gatavība abiem iespējamiem scenārijiem.
  • Adoptētāju, kuri gatavi uzņemt savā ģimenē — pirmsadopcijas aprūpē — tikai bērnus, kuri jau ir juridiski brīvi, rindu.
  • Audžuģimenes — labi apmaksāta, profesionāla ārpusģimenes aprūpes forma bērniem līdz brīdim, kad tie var atgriezties bioloģiskajā ģimenē, tikt adoptēti vai līdz pilngadībai, ja bērni no vecuma, kad viņu piekrišana ir obligāta, nevēlas tikt adoptēti. Audžuģimenei ir prioritāras tiesības adoptēt bērnu.
  • Aizbildnību saglabājot kā beztermiņa bērnu aprūpes formu — radiniekiem vai personām, ar kurām bērnam ir izveidojies ciešs emocionāls kontakts, vai, kuri kā tādi noteikti vecāka testamentā un piekrīt šim statusam, un kā terminētu formu līdz bērns var atgriezties bioloģiskajā ģimenē vai tiek adoptēts (vienam no audžuģimenes vecākiem varētu tikt piešķirtas aizbildņa tiesības un pienākumi — kā juridiska konstrukcija tā nodrošinātu iespēju pārstāvēt bērnu, tādējādi faktiski aprūpē uz laiku apvienojot aizbildnības un audžuģimenes formu). Arī aizbildņiem, līdzīgi kā adoptētājiem, audžuģimenēm nodrošināmas obligātas apmācības.

(Šāda modeļa ieviešanas gadījumā ievērojams pārejas periods, neattiecinot šo regulējumu uz personām, kuras aizbildņa statusu ieguvušas pirms attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās.)

  • Viesģimenes statuss esošajā formā saglabājams, kamēr pastāv bērnunami.
  • Izstrādājami detalizēti metodiski ieteikumi vai pat saistošs regulējums, kā organizējama bērna iepazīšanās ar adoptētājiem, kā nokļūšanai adoptētāja pirmsadopcijas aprūpē sagatavojams bērns (psiholoģiskie un praktiskie aspekti).

Bērnu nami

  • Attīstoties ārpusģimenes aprūpes ģimeniskajām formām, bērnunami pakāpeniski pārprofilējami uz ģimenes atbalsta centriem, kas, cita starpā, nodrošina audžģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem nepieciešamo atbalstu.
  • Pārejas laikā, kamēr tiek atrasts un apmācīts pietiekams profesionālu audžuģimeņu skaits, bērnunamu vide organizējama maksimāli pietuvināti ģimeniskai aprūpei (ES fondu, pašvaldību finansējums).
  • Nedrīkst pieļaut situācijas, ka izglītības iestādes de facto kļūst par bērnunamiem. Tostarp bērniem ar īpašām vajadzībām ir tiesības augt ģimenēs un ģimenēm nodrošināms nepieciešamais atbalsts (tehniskais un metodiskais).

Bāriņtiesas un sociālie dienesti

  • Bāriņtiesas likvidējamas, to funkcijas pārdalot starp sociālajiem dienestiem un tiesām, un vienlaicīgi ar bāriņtiesu resursiem stiprinot sociālos dienestus. Tiesās, savukārt, izveidojams ģimenes tiesneša statuss (īpaši specializēti tiesneši) un nodrošināmas īpaši aprīkotas tiesu zāles, ievērojot labāko ārvalstu pieredzi.
  • Stiprināma pārraudzība pār aizgādības tiesību pārtraukšanas un virzību uz tiesu aizgādības tiesību atņemšanai procesu, lai nepieļautu nepamatoti ilgu aizgādības saglabāšanu vecākiem, kuri par bērniem nerūpējas un kuru interese par bērniem aprobežojas ar epizodiskiem apmeklējumiem, nerisinot aizgādības tiesību atņemšanas tiesību pamatā esošo sociālo problēmu. Par katru bērnu, kas atrodas ārpusģimenes aprūpē ilgāk par vienu gadu un tiesā nav virzīts pieteikums par aizgādības tiesību atņemšanu Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijai jāveic pārbaudi, pārliecinoties, vai tam ir juridisks un objektīvs pamats. Tiesa pieteikumus par aizgādības tiesību atņemšanu izskata nekavējoties (mēneša laikā).