Ziņas 2017. gada 17. oktobris

Trīs aktīvi politiķi

Trīs aktīvi politiķi, kas beidzot nometuši “Vienotības” smagās važas

Jana Simanovska, dr. sc. ing., Progresīvie

Nesen trīs Saeimas politiķi ir izteikušies par nepieciešamām pārmaiņām jautājumos, kam ilgstoši esmu sekojusi līdz. Man vajadzētu būtu priecīgai, jo beidzot politiķi ir ķērušies klāt, manuprāt, būtiskiem jautājumiem. No otras puses, mazliet pārsteidz pēkšņā dedzība.

Ilze Vinķele ir sākusi tvītot par iekļaujošo izglītību. Man kā NVO pārstāvei lobējot vecāku un bērnu intereses izglītībā līdz šim nācies saskarties ar deputātu kurlumu šajā jautājumā. 5 gadu garumā rīkojot pasākumus par šo tēmu, komentējot politikas dokumentus, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā bērnus ar speciālām vajadzībām nošķir no ģimenes, ievietojot specializētajās mācību iestādēs — internātos, politiķu interese par šo jautājumu ir bijusi niecīga un aprobežojusies ar deklaratīviem solījumiem. Neskatoties uz to, ka IZM jau kādu laiku sola iekļaujošo izglītību un atteikšanos no speciālās izglītības kodiem, kas sašķiro bērnus mācību programmās, bērnu nošķiršana turpinās vēl aizvien (speciālisti saka — pat nesamazinās!), un vēl aizvien vecākiem iesaka bērnus sūtīt speciālajās skolās.  Tāpēc prieks, ka, aizejot no Vienotības, Ilze Vinķele sākusi aizrauties ar iekļaujošo izglītību, kas nozīmē — pārtraukt segregēto sistēmu, kas bērnus ar speciālām vajadzībām iestumj nošķirtās iestādēs.

Ints Dālderis ir uzsācis cīņu pret plaģiātismu. Kas nav jauna problēma – medijos ik pa brīdim uzpeld kāds skandāliņš, par to ir bijuši raksti un diskusijas teju divdesmit gadu garumā. Jauki, ka Ints Dālderis beidzot ir ķēries šim jautājumam klāt. Lai gan viņa iecerei ir kritiķi (viņš cer sodīt “rakstītājus”), tomēr jauki, ka viņš uzskata šo jautājumu kā cilāšanas vērtu problēmu.

Savukārt, Lolita Čigāne pievērsusies “sistēmas” bērnu aizsardzībai, proti, pret to, ka pašvaldības bērnus ilgstoši pietur bērnunamos, nevis aktīvi meklē audžuģimenes. Tiesa, kad viņa vēl bija “Vienotībā”, viņa aizstāvēja Labklājības ministru un kritizēja deputātes I. Bites ieceri nekavējoties noteikt, ka visi bērni, arī ar speciālajām vajadzībām, līdz trīs gadu vecumam nav bērnunamos, bet viņiem uzreiz meklē audžuģimenes. Inga Bite neesot noteikusi šai normai pārejas periodu un audžuģimenes tam vēl neesot gatavas (http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-piekrit-mazuliem-nav-jabut-bernunamos-iznemumus-pielauj-ar-smagi-slimiem-berniem.a221941/) Tomēr likumdošanas projekta skatīšanas procesā L. Čigāne nepapildināja I. Bites iesniegtos grozījumus, nosakot pārejas periodu. Bet Saeima šo jautājumu “noairēja” pilnībā.

Izskatās, ka “Vienotība” ir bijusi viena briesmīga partija, kas šos nu ļoti aktīvos politiķus saslēgusi važās, un lieliskām idejām bija jāgaida, kamēr tās važas tiek nomestas. Par iniciatīvām prieks, tikai žēl, ka, izstājoties no koalīcijas partijas, bez nopietna politiskā atbalsta šādām iecerēm būs grūti nokļūt tālāk.

Kas mani mulsina — kur ir garantija, ka, nākamreiz nokļūstot Saeimā un koalīcijā, jaunās partijas “Par” piederības smagais gals atkal nenoraus sapņotājus pie zemes un nenocirtīs ataugušās Lāčplēša ausis savu tautu dzirdēt?

  • Peteris Vinkelis

    Dārgā Jana! Man tiešām ir interesanti, kāds varētu būt šī rakstiņa komunikatīvais mērķis. Ja tas ir personīgi iedzelt, Ilzei, Lolitai un Intam, tad tas noteikti ir izdevies. Ja tas ir apgaismot un iedvesmot Latvijas pilsoņus sabiedriskam un politiskam kopdarbam Tevis minēto problēmu risināšanai, tad tiešām nezinu. Ja tas ir parādīt biedrību/partiju Progresīvie un Tevi kā labāku alternatīvu visam, kas vien līdz šim ir bijis, tad ļoti ceru, ka lasītāji to spēs novērtēt!