Ziņas 2017. gada 25. septembris

Vēl vairāk palielinās nevienlīdzību

Šodien Ministru kabineta komitejas sēdē tiks izskatīts Veselības ministrijas (VM) virzītais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts, kas sasaista pieejamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu ar sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanu. PROGRESĪVIE aicina neatbalstīt minēto likumprojektu, jo prognozējams, ka tas vairos nevienlīdzību un spriedzi sabiedrībā. 

VM likumprojekts sadala sabiedrību grupās, kuras varēs saņemt valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību un kuras — vienīgi neatliekamās palīdzības minimumu.

“Šobrīd valsts vēlas risināt līdzekļu trūkumu medicīnā un nodokļu nemaksāšanas problēmu uz iedzīvotāju veselības rēķina, īpaši apdraudot tos cilvēkus, kuri jau šobrīd ir pakļauti sociālajiem riskiem,” uzskata PROGRESĪVIE valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs. “Labā ziņa sabiedrībai ir tā, ka, kļūstot par orgānu donoru vai mūku, varēs iegūt pieeju pilnajam veselības aprūpes komplektam,” viņš ironizē.

Lai arī likumprojekts uzskaita virkni grupu, kuras būs uzskatāmas par apdrošinātām, arī, ja tās neveiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, šajās grupās neiekļaujas personas, kas nav reģistrētas kā bezdarbnieki Nodarbības valsts aģentūrā. Tādējādi cilvēki, kuriem ir juridiski šķēršļi, piemēram, veic komercdarbību (tātad, jebkurš valdes loceklis, arī tāds, kurš nesaņem atalgojumu) vai cilvēki, kuri kādu iemeslu dēļ nemeklē algotu darbu (piemēram, lauku reģiona mājsaimniece, kura rūpējas par savu naturālo saimniecību un bērniem, cilvēks ar garīgiem vai funkcionāliem traucējumiem, kurš tikai kārto invaliditāti, u. tml.); bezdarbnieka statusu zaudējušie, tai skaitā, trīs mēnešus pēc statusa zaudēšanas; cilvēki, kuri izkrituši no sociālās aprites (piemēram, dzīvo bez pases un noteiktas dzīvesvietas) varēs saņemt vienīgi valsts apmaksātas medicīniskās palīdzības minimumu, riskējot ar veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Formāla pieeja izmantota arī attiecībā uz personām, kuras saņem sociālos pakalpojumus ārpus institūcijām. Ja tās tiks deinstitucionalizētas, tad būs uzskatāmas par apdrošinātām, savukārt, personas, kuras tālredzīgās un sociāli atbildīgās pašvaldībās netiek institucionalizētas, bet jau šobrīd saņem analoģiskus sociālos pakalpojumus dzīvesvietā, nav iekļautas valsts apdrošināto sarakstā, nostādot attiecīgos cilvēkus tiesiski nevienlīdzīgā stāvoklī.

Likumprojekts liegs pilnu valsts finansētas veselības aprūpes pakalpojumu apjomu arī Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo citās valstīs. Lai arī saprotama VM formālā loģika, vērā nav ņemtas valsts demogrāfiskās prioritātes. Attieksme, kura tiek ietverta šādās izmaiņās, neveicinās ārvalstīs dzīvojošo saiknes uzturēšanu ar Latviju un uz valsts attīstību orientētu sadarbību ar diasporu.

Apšaubāmi ir arī projekta anotācijā paredzētie vairāk kā 15 milj. ienākumi no 300 000 nodokļu nemaksātāju. Cilvēki, kuri ir maksātspējīgi, jau šobrīd cenšas izmantot maksas medicīnas pakalpojumus, nevis ilgstoši gaida esošās veselības aprūpes sistēmas rindās. Cilvēkiem, kuri nav maksātspējīgi, šī likumprojekta pieņemšanas rezultātā neradīsies ienākumi, lai maksātu 1% no divpadsmitkārtīgas minimālās algas nākamgad un 5% — 2020. gadā. Savukārt izdevumi informācijas sistēmu savietošanai un datu apmaiņai gan būs neizbēgami.

Vienlaikus jāpiebilst, ka likumprojektā minētais uzstādījums — publiskais finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta — jebkurā gadījumā neatrisina veselības aprūpes kvalitātes problēmu. Lai arī Latvijas izdevumi veselības aprūpei ir viszemākie Eiropas Savienībā un PROGRESĪVIE atbalsta SUSTENTO manabalss.lv ierosinājumu palielināt veselības aprūpes finansējumu līdz vismaz 12% no valsts budžeta, finansējuma palielinājums vien automātiski neuzlabos sistēmas kvalitāti. Nemainot līdzšinējo kvotu aprēķināšanas un izpildes sistēmu, nekonsekvenci, investējot resursus, un citus veselības aprūpes sistēmas aspektus, pacienti arī no lielāka finansējuma nejutīs nekādus valsts medicīnas kvalitātes uzlabojumus.

Jaunie priekšlikumi samazinās jau tā kritiski vērtēto veselības pakalpojumu pieejamību daļai Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi, jau tuvāko gadu laikā, pasliktinoties sabiedrības veselībai kopumā, palielināsies gan sociālā nevienlīdzība, gan cietīs valsts tautsaimniecība. Nozīmīgākais Latvijas attīstības resurss ir darbaspēks. Pēc šādiem jauninājumiem veselības politikā tas zaudēs savu ražīgumu. VM ierosinājumi tādēļ ir ne tikai sociāli bezatbildīgi, bet arī tautsaimnieciski tuvredzīgi.