Viedokļi, Ziņas 2017. gada 20. augusts

Nodokļu reforma nesasniegs mērķi

Nodokļu reforma nesasniegs savu mērķi – nevienlīdzības mazināšanu

 Pārstāvot partiju PROGRESĪVIE, kurai jau nosaukumā “paslēpts” atbalsts progresīvai nodokļu sistēmai, es varētu vien apsveikt valdības centienus reformēt nodokļu sistēmu un ar to lielai daļai iedzīvotāju uzlabot dzīves kvalitāti.

Diemžēl pēc piedāvātās reformas izpētes nākas konstatēt, ka tā vien simulē finanšu ministrijas darbību progresivitātes virzienā un vispār diskreditēs progresīvo nodokli kā tādu. Nezinu vien to, vai tā ir valdības apzināta rīcība vai tikai neprofesionālisms un politiska mazspēja: sak, gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr.

Mēģināšu izskaidrot, kāpēc reforma nesasniedz svarīgāko mērķi – ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Sāksim ar to, ka valsts ekonomiskai izaugsmei ienākumu nevienlīdzība ir visai kaitīga. Tā veicina zemāku pirktspēju, mazina mazturīgo un trūcīgo mājsaimniecību investīciju iespējas (īpaši izglītībā), kas savukārt pasliktina sociālo mobilitāti (iespēju “izrauties” no nabadzības), veselību u.c.

Statistika rāda, ka lielāka ienākumu nevienlīdzība dažādās valstīs korelē ar lielāku ēnu ekonomiku, un tas ir apburtais loks: netaisnīgi nodokļi rosina vēlmi izvairīties no to maksāšanas, savukārt nepietiekamie budžeta līdzekļi sociālajai sfērai nostiprina neizpratni par nodokļu iztērēšanu (kas atkal nemotivē maksāt nodokļus).

Mums ir viss – gan lielākā ienākumu nevienlīdzība ES, gan ēnu ekonomika. Bet nav nodokļu progresivitātes, kas vairumā attīstīto valstu ir universāls nevienlīdzības mazināšanas instruments. Savukārt reformas piedāvājums, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir ļoti vājš.

Pirmkārt, jaunajā reformā ietvertā progresivitāte būtiski nemazina nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, īpaši tiem, kuriem ir citas apgādībā esošas personas (jo vairāk bērnu, jo mazāk iegūsi un pat atsevišķos gadījumos zaudēsi). Naudas izteiksmē no tās  visvairāk iegūs vidējo algu (1500-4500 EUR) saņēmēji; tādejādi reforma gandrīz neietekmēs faktisko ienākumu nevienlīdzību.

Otrkārt, IIN neskars visus ienākumus, bet tikai darba algu, kas nav taisnīgi. Tāpat sociālās apdrošināšanas iemaksu palielināšana neatbilst vienam no deklarētajiem reformas mērķiem: pārnest nodokļu slogu no darba algām. Īstu progresivitāti neļauj ieviest arī samazināta likmju piemērošana dividendēm.

Treškārt, akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai potenciāli palielinās visu preču un pakalpojumu cenas Latvijā, kas atkal negatīvi ietekmēs tieši trūcīgākos iedzīvotājus. Tomēr apsveicama ir akcīzes palielināšana cigaretēm un alkoholam – tas varētu samazināt to patēriņu un uzlabot veselības situāciju.

Vēloties reālu rezultātu nevienlīdzības mazināšanā un iedzīvotāju lielākā iesaistē darba tirgū, svarīgi būtu paralēli progresivitātes ieviešanai turpināt arī minimālā ienākumu līmeņa reformu, par kuru paziņots jau 2014. gadā, bet kura tā arī netiek īstenota.

Nobeigumā vēlos tomēr paust prieku, ka ir noņemts ilggadīgais “tabu tēmas” zīmogs no progresivitātes. Tāpēc arī mans lūgums valdošajai koalīcijai: nesakropļojiet labu ideju ar neveiksmīgu realizāciju!

Antoņina Ņenaševa, PROGRESĪVIE valdes locekle

2017. gada 7. augustā