Ziņas 2017. gada 1. augusts

Nodokļu reforma radīs problēmas

PROGRESĪVIE pauž bažas, ka šobrīd Saeimā izskatītā nodokļu reforma var nesasniegt definētos mērķus: ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, budžeta ienākumu palielināšanu un citām Eiropas Savienības valstīm līdzīgas progresīvās nodokļu sistēmas izveidi. 

Kopumā tajā ietvertā progresivitāte ir nepietiekama un būtiski nemazina nodokļu slogu mazo algu saņēmējiem, īpaši tiem, kuriem ir citas apgādībā esošas personas. Naudas izteiksmē no reformas visvairāk iegūs tieši vidēji lielo algu (1500-4500 EUR) saņēmēji. Tādejādi reforma maz ietekmēs faktisko ienākumu nevienlīdzību.

Sevišķi satraucošas ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izmaiņas, kuras paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu Latvijā, nerisinot jautājumu par to, kā un vai no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus saņems personas, kuras objektīvu apstākļu dēļ vispār nav pakļautas sociālajai apdrošināšanai.

Šādas izmaiņas īpaši var skart sociāli neaizsargātās iedzīvotāju kategorijas, kurām ir sevišķi grūti piekļūt veselības aizsardzības pakalpojumiem lielo līdzmaksājumu un ilgo gaidīšanas rindu dēļ uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar citiem veselības finansēšanas veidiem, veselības apdrošināšanas ieviešana vēl vairāk pasliktinās mazturīgo un trūcīgo mājsaimniecību piekļuvi veselības pakalpojumiem, jo tieši šī grupa veidos lielāko neapdrošināto personu skaitu.

Apdrošināšanas ieviešana nerisinās ne samilzušo rindu un līdzmaksājumu problēmu, ne veselības aprūpes pakalpojumu nevienmērīgo pieejamību visos Latvijas novados, bet tikai papildus samazinās pieejamo pakalpojumu klāstu šīm personām. Un jāņem vērā, ka nereti tieši veselības problēmu dēļ šīs personas nespēj pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū. Tādejādi veidojas noslēgts problēmu loks.

Sociālo apdrošināšanas iemaksu palielināšana arī neatbilst vienam no deklarētajiem reformas mērķiem: pārnest nodokļu slogu no darba algām. Tāpēc PROGRESĪVIE aicina palielināt veselības sistēmas finansējumu no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. Īpaši aicinām novirzīt veselības sistēmai tā saucamā solidaritātes nodokļa daļu, kuru šobrīd apstiprināmās izmaiņas paredz novirzīt pensiju piespiedu uzkrāšanai, kā arī paplašināt ar nodokli apliekamo kapitāla ienākumu bāzi.

Akcīzes nodokļa palielināšana var novest pie degvielas sadārdzinājuma – salīdzinājumā ar Lietuvu vidēji par 10 centiem litrā, neskatoties uz zemāku pirktspēju. Pie šādas degvielas cenu starpības ir iespējams, ka daļa pierobežas iedzīvotāju un tālbraucēju šoferu  var mainīt savus degvielas uzpildes ieradumus. Un tādejādi faktiskais nodokļu ieņēmumu pieaugums var nesasniegt plānoto.

Aicinām akcīzes preču nodokļa līmeņa noteikšanā ņemt vērā abu pārējo Baltijas valstu piemērotās vidējās likmes. Šāda pieeja ļautu palielināt paredzēto akcīzes likmi alkoholiskajiem dzērieniem (piemēram, alum) un mazinātu alkohola patēriņu.

Vienlaikus ar nodokļu reformu aicinām atbilstoši Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas rekomendācijām turpināt arī minimālā ienākumu līmeņa reformu, par kuru paziņoja jau 2014. gadā, bet kura tā arī netiek īstenota. Šīs reformas ir vitāli nepieciešamas, lai sekmētu augstās nevienlīdzības un strādājošo nabadzības mazināšanos, kā arī iedzīvotāju lielāku iesaisti darba tirgū.