Ziņas 2017. gada 10. maijs

Reforma: papildus miljoni miljonāriem

Par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem pašreizējā valdība Latvijā bija izvirzījusi nodokļu sistēmas reformēšanu. Pamatojumā tika minēta nepieciešamība samazināt sociālo nevienlīdzību un dot jaunu stimulu uzņēmējdarbībai un ekonomiskajai izaugsmei.

Iedziļinoties, rezultāts skumdina. Ar nožēlu jāsecina – lai gan mērķi tika nosprausti skaidri un arī sākotnējā komunikācijā ar sabiedrību tika minēti konkrēti speramie soļi un to ietekmētās pārmaiņas, šobrīd vairs tikai retais saprot un nojauš, kāds būs gaidāmās nodokļu sistēmas reformas rezultāts. Turklāt vairākās pamatnostādnēs minētās izmaiņas liek domāt, ka reforma nevienlīdzību nemazinās un lielākie ieguvēji no tās varētu būt tieši lielo ienākumu saņēmēji.

Piemēram, būtiski no šīs nodokļu sistēmas reformas iegūs lielie dividenžu saņēmēji. Agrāk akcionāram piederošs uzņēmums par saņemtajām dividendēm samaksāja 15% uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), bet pats akcionārs no atlikušās summas vēl 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli, un valsts budžetā nonāca 23,5% no izņemtās peļņas. Taču pēc reformas iedzīvotāju ienākumu nodoklis par saņemtajām dividendēm vairs nebūs jāmaksā, bet UIN likme būs 20%. Tas nozīmē, ka valsts budžetā realitātē nonāks krietni mazāk līdzekļu.

Apskatīsim divus A/S “ABLV Bank” akcionārus – saskaņā ar žurnāla “Kapitāls” apkopotajiem datiem, 2016. gadā Oļegs Fiļs un Ernests Bernis no sava uzņēmuma dividendēs izņēma teju 60 miljonus eiro. Valsts budžetā pēc esošās likumdošanas no šīs summas tika samaksāti 23,5% jeb aptuveni 14,1 miljoni. Savukārt pēc nodokļu sistēmas reformas valsts budžetā nonāks vien 12 miljoni – jeb bankas akcionāri un banka papildus iegūs 2,1 miljonu.

Finanšu ministrijas piedāvājums dividenžu saņēmējiem. http://www.fm.gov.lv

Tāpat plānotās izmaiņas arī paredz, ka tie darba algu saņēmēji, kuri saņem algas virs 7000 eiro mēnesī, tiks atbrīvoti no sociālo iemaksu veikšanas. Jā, šāda sistēma ir arī citās ES valstīs, tomēr tajās, brīdī, kad ienākumi pārsniedz slieksni, par kuru vairs nav jāmaksā sociālās iemaksas, tiek piemērota augstāka IIN likme, kas kompensē šo iemaksu neesamību. Savukārt Latvijas valdība plāno vienkārši atbrīvot lielo algu saņēmējus no pilnu sociālo iemaksu maksāšanas, tādējādi faktiski padarot nodokļu sistēmu attiecībā uz darba algām regresīvu.

Finanšu ministrija iecerētās nodokļu sistēmas izmaiņas Baltijas valstu starpā salīdzina ar nodokļu likmēm, kādas šodien ir Igaunijā. Taču ministrija “aizmirst” piebilst, ka 2018. gadā, kad plānojam ieviest izmaiņas nodokļu politikā Latvijā, piemēram, neapliekamais minimums darba algām Igaunijā jau būs 500 eiro. Pie mums tas plānots vien ap 250 eiro, turklāt diferencēts – un tā saņemšana apgrūtināta ar obligātu ienākumu deklarācijas iesniegšanu.

Eksperti lēš, ka nodokļu sistēmas reformas rezultātā nodokļos varētu iekasēt pat par 400 miljoniem eiro mazāk. Šeit lielākās cietējas būs tieši pašvaldības, kas ir tiešais sociālās palīdzības sniedzējs lielai daļai trūcīgo un sociāli mazaizsargātāko iedzīvotāju. Samazinoties pašvaldību iespējām sniegt sociālo palīdzību, nevienlīdzība pieaugs. Budžeta samazinājumu tieši un visasāk izjutīs neaizsargātākā iedzīvotāju daļa. 

Publiskajā telpā parādās dažādas ieceres, kā valdība plāno kompensēt ienākumu samazinājumu valsts un pašvaldību budžetos; tiek minēta gan PVN celšana, gan būtsika akcīzes nodokļa palielināšāna degvielai. Akcīzes nodokļa palielināšana izraisīs cenu pieaugumu – sākot ar transporta pakalpojumiem un beidzot ar maizi un pienu veikalā. Tas nozīmē, ka to nelielo pieaugumu, ko mazo algu saņēmēji būs ieguvuši, pateicoties izmaiņām IIN likmēs, vienkārši “apēdīs” cenu kāpums.

Jau tagad ir skaidrs, ka reforma nesasniegs mērķi, kas tika izvirzīts reformas izstrādes sākumposmā – sociālās nevienlīdzības samazināšanu. Valdība kārtējo reizi būs izvairījusies no klasiskas progresīvas nodokļu sistēmas ieviešanas, kurā visa veida ienākumiem tiktu piemērotas vienādas IIN likmes.

Šāda klasiska progresīva nodokļu sistēma ļautu gan samazināt nodokļu slogu mazo ienākumu saņēmējiem, gan iekasēt līdzekļus budžetā. Vai tiešām cilvēks, kurš gadā nopelna miljonus, nevarētu nodoklī samaksāt 30%? Valdība arī izdarījusi visu, lai izvairītos no Pasaules bankas un citu starptautisku organizāciju rekomendāciju un ieteikumu ieviešanas.

PROGRESĪVIE ir dibināti 2017. gada 25. februārī, lai apvienotu sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte. PIEVIENOJIES!

TwitterFacebookYouTubeDraugiem