Ziņas 2017. gada 6. aprīlis

Jūrmalas izaugsme ir krustcelēs


Dace Zālīte
PROGRESĪVIE Jūrmalas nodaļas valdes locekle

Es esmu pārliecināta – Jūrmala nav tikai viena no 56 Latvijas pilsētām. Tai ir īpaša vieta Latvijas attīstībā kā lielākajam kūrortam, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumu piedāvātājai, tūristu pievilinātājai un galu galā, pilsētai, kurā vēsturiski mežs, jūra un apbūve ir izveidojuši harmonisku dzīves un atpūtas vidi. Ņemot vērā unikālos dabas apstākļus, Baltijas valstu lielākās pilsētas un lidostas “Rīga” tuvumu, kā arī vēsturiskās tradīcijas Jūrmalai ir potenciāls kļūt par vadošo kūrortu Baltijas jūras piekrastē. Diemžēl šobrīd šis potenciāls tiek izšķiests.

Avīžu virsraksti un TV sižetu nosaukumi pēdējos gados pārsvarā ir saistīti nevis ar atpūtas iespējām Jūrmalā, bet ar korupciju, zagšanu un pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā pēc neatkarības atjaunošanas veseli trīs domes priekšsēdētāji ir notiesāti vai apsūdzēti krimināla rakstura nodarījumos. Savukārt pēdējais domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LZP/ZZS) figurē aizdomās turētā statusā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētā krimināllietā par partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā.

Pat ņemot vērā tikai publiski medijos izskanējušo informāciju, rodas iespaids, ka laiks kopš 2010. gada, kad Jūrmalā ar īsiem pārtraukumiem trīs reizes pēc kārtas ir”valdījis” Gatis Truksnis, aizdomīgu lēmumu un skandalozu darījumu ziņā ir bijis īpaši “ražīgs”. Sevišķu pikantumu Trukšņa “valdīšanai” piešķir tās trešais posms, kad, neskatoties uz KNAB ierosināto krimināllietu un izslēgšanu no Latvijas Zaļās partijas, pērnā gada 4. novembrī viņš no jauna tiek ievēlēts par mēru. Tas tiek panākts ar “Saskaņas” Jūrmalas domnieces Karinas Siņkevičas pēkšņu atbalstu. Kas ir jāpiesola, lai cilvēks viena balsojuma dēļ būtu ar mieru pārvilkt svītru visai savai iepriekšējai politiskajai karjerai, mēs varam tikai minēt?

Šī gada 13. janvārī Truksnis beidzot tomēr atkāpās no domes priekšsēdētāja amata, paliekot par ierindas deputātu. Iespējams, pēdējais posms mēra amatā bija tik ļoti nepieciešams, lai “sakārtotu” vai piesegtu kādas aizdomīgas lietas. Kādas tieši? Izpētot pēdējo pāris gadu skandālus, kas saistīti ar Jūrmalas domes darbību vai, gluži pretēji bezdarbību, mēs varam saskatīt vairākus virzienus.

Viens ir tā sauktie viltus viesu nami. Daudzas no pēdējos gados Jūrmalas vēsturiskajā centrā un pludmales tiešā tuvumā tapušajām daudzstāvu viesnīcām, kuru būvniecība ir tikusi atļauta tieši šādam nolūkam, gala rezultātā ir pārtapušas par daudzdzīvokļu namiem vai villām bagātiem pircējiem. Šie prircēji ir pārsvarā nerezidenti no Krievijas, kas padara Jūrmalu par spoku pilsētu ziemā. Jūrmalas aizsardzības biedrība izpētījusi, ka vismaz 30 šādas “viesnīcas” ir nelikumīgi pārveidotas par privātajām vai daudzdzīvokļu mājām. Jūrmalas dome ne tikai nav pievērusi acis uz šīm nelikumībām, bet arī ļāvusi piešķirt adreses un kadastra numurus jaunajiem dzīvokļiem un villām, tā ļaujot tās pircējiem reģistrēt tās zemesgrāmatā kā atsevišķus īpašumus.

Pārmetumus par likumu un noteikumu apiešanu izpelnījušies arī Trukšņa laikā pieņemtie Jūrmalas teritorijas attīstības plāna grozījumi, kas tapuši bagātu zemes un ēku īpašnieku interesēs. Jūrmalas aizsardzības biedrība pat vērsās Satversmes tiesā ar lūgumu atzīt par spēkā neesošiem šos grozījumus, kas paredz gan unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metru (12 stāvu) augstām ēkām, gan apbūvi kāpu zonā, tostarp bijušā “Parex banka” īpašnieka Valerija Kargina ģimenes īpašumā Bulduros, apbūvi pilsētas mežos, daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši blakus arhitektūras piemineklim Dzintaru koncertzālei. Attīstības plāna grozījumi atļauj arī, piemēram, nesen uzceltas ZZS dāsnā ziedotāja Jūlija Krūmiņa ģimenei piederošas viesnīcas Dzintaros pārveidošanu par daudzdzīvokļu namu.

Vēl viens skandāls saistīts ar “Jūrmalas siltuma” jaunās katlumājas izbūvi, kas tapa piesaistot ES Kohēzijas fonda līdzekļus, kā arī ņemot septiņu miljonu eiro kredītu, lai gāzes vietā pārietu uz Latvijā iegūstamo kurināmo – šķeldu. Pēc modernās katlumājas uzbūvēšanas “Jūrmalas siltums” pēkšņi saņēma piedāvājumu no kompānijas “KSER”, kurai ir gāzes koģenerācijas stacija, slēgt līgumu par siltumenerģijas piegādi uz desmit gadiem. Kā medijiem stāsta bijušais “Jūrmalas siltuma” priekšsēdētājs Zigurds Starks, Truksnis viņu četrreiz esot izsaucis uz “pārrunām”, lai piespiestu parakstīt šo piedāvājumu. “Jūrmalas siltuma” vadība tam nepiekrita, jo uzskatīja, ka šis piedāvājums atņemtu jaudu jaunajai pašvaldības katlumājai. Beigu beigās, “Jūrmalas siltuma” vadītājs spiedienu neizturēja un aizgāja no darba. Šī gada martā KNAB nolēma sākt kriminālprocesu par tirgošanos ar ietekmi šajā lietā. Par aizdomās turamām atzītas trīs pagaidām vārdā nenosauktas personas.

Tāda diemžēl ir Jūrmalas uzņēmējdarbības vide. Turklāt, Jūrmalas dome nevar lepoties arī saimniecisku attieksmi pret pašvaldības budžeta līdzekļiem. Jūrmalas pašvaldības 2017. gada budžets kārtējo reizi paredz lielu deficītu – vairāk nekā 16 miljonus eiro. Ap 20% no Jūrmalas pilsētas tēriņiem atkal būs uz parāda. Jūrmalas dome nākamgad arī plāno ņemt ievērojamu kredītu – ap 14 miljoniem eiro –, kas tiks tērēts izglītības, kultūras un sporta iestāžu remontiem un būvniecībai. Pret šiem mērķiem nekas nebūtu iebilstams, ja vien Jūrmala uz visas Latvijas fona neizceltos ar sevišķi dārgiem būvprojektiem.

Ekskluzīvi līgumi, dārgi iepirkumi un noteikumu veikla interpretācija, lai uz nodokļu maksātāju rēķina stutētu esošiem domniekiem pietuvinātus uzņēmējus, tikai ārēji izskatās pēc “uzņēmējdarbības atbalsta”. Patiesībā šāda pieeja grauj investoru uzticību, laupot pilsētai vispusīgas attīstības iespējas. Saskaņā ar Jūrmalas domes 2016. gada pārskatu divu gadu laikā likvidēto uzņēmumu skaits Jūrmalā ir pieaudzis četrkārtīgi. Tas liecina, ka Jūrmala ir krustcelēs, un pienācis pēdējais brīdis vadības maiņai pilsētā.

PROGRESĪVIE ir dibināti 2017. gada 25. februārī, lai apvienotu sociāldemokrātiski domājošus cilvēkus, kuriem ir apnikusi Latvijas labējā politika un kuri iestājas par progresīvām reformām Latvijas politikā, ekonomikā, varas attieksmē pret sabiedrību. Mūsu ideāls ir tāda valsts un sabiedrība, kuru raksturo taisnīgums, uzskatu brīvība, cilvēku vienlīdzība un solidaritāte. PIEVIENOJIES!

TwitterFacebookYouTubeDraugiem